Ir vietas, kas paliek ar tevi uz visiem laikiem.
Mums tāda vieta ir Chambley, Francijā, kur 2017. gadā pirmoreiz nokļuvām kā iesācēji, kas vēl nemācēja atšķirt degļa skaņu no kafijas aparāta.
Tad 2019. gadā atgriezāmies jau pieredzējušāki, bet vēl ne piloti.
Un visbeidzot – 2023. gadā mēs atgriezāmies paši kā piloti, ar savu komandu, savu balonu un – jā, bērnu grozā.
Ja tas nav pilns aplis, tad kas ir?
Šis būtu Džeinas stilā, bet tik pat labi Sergeja. Ja liek, tad jādara.
Mēs un 2/5 no visiem pārējiem.
Festivāls, kas aizver debesis ar vērienu
Grand Est Mondial Air Ballons (vai vienkārši Mondial Chambley) ir lielākais gaisa balonu festivāls Eiropā.
Tas notiek kopš 1989. gada, un ik pēc diviem gadiem pārvērš Lorraine apgabalu par dzīvu pasaku – simtiem balonu, tūkstošiem balonistu un miljoniem skatītāju.
2023. gads bija šī leģendārā festivāla pēdējais gads, un mēs tur bijām – kopā ar savu komandu, “Igauni”, grozu un ratiem, bērniem un neizsmeļamu entuziasmu.
Tas nebija tikai pasākums – tas bija emocionāls punkts vienam dzīves posmam, kas sākās tieši tur, pirms sešiem gadiem.
Laikapstākļi mūs lutina? Nu, ne gluži…
Francija mūs sagaidīja ar sieru, vīnu, lietu un vēju.
Ja citi piloti – kolēģi sūdzējās, ka vējš nelaiž debesīs, mēs nodomājām – škrobe, bet nu labi, vismaz nebūs non-stop stresa 10 dienas pēc kārtas.
Un, kad mākoņi neatvēra logu, mēs atvērām tūrisma ceļvedi.
Metza, Nancy, mazie Lorraine ciemati – tie mūs sagaidīja ar franču šarmu un bagetēm, kas bija garākas par mūsu grozu.
Un, protams, sieri – jo katrs, kas saka, ka franču siers “ož”, acīmredzot to nav mēģinājis kopā ar vīnu pēc lidojuma.
Nancy, Francija. Rātslaukums.
Dzīve baznīcā – burtiski
Katrs, kas dodas uz Chambley, zina: dzīvesvieta jāmeklē gadu iepriekš.
Vietējie šajā laikā izīrē visu – mājas, šķūņus, pilis, un, kā mēs atklājām, arī baznīcas.
Un kur gan citur likt pilotu ģimeni, ja ne vietā, kur tuvāk debesīm?
Skan svētīgi, vai ne? Nu, gandrīz.
Ja vien saimnieki nebūtu pārcentušies ar savu ekoloģisko dzīvesveidu.
Mēs, cilvēki no laukiem un 80. gadiem, sausās tualetes nebaidāmies, bet nu ne gluži guļamistabā!
Pirmās dienas bija kā svētceļojums ar pārbaudījumiem, bet pieradām.
Paldies Sergejam un meitenēm, kas izturēja eko guļamistabas, un Helmai, kas mūs izglāba – jo bēbim taču vanniņa ir svēta lieta.
Gaidot kamēr vējš pierims. Džeina liek nostāties uz kopbildi ar Paulīnu & Co.
Mūsu starptautiskā banda
Festivāls ir ģimenisks, bet mūsu komanda bija raibāka par balonu debesīm.
Mums pievienojās draugs Sergejs no Krētas, pilots ar grieķu šarmu un vēl labāku humoru. Īslaicīgu, bet paliekošu nospiedumu atstāja mūsu klibais draugs no Bavārijas, kurš neticami ātri apguva aukles un šofera pienākumus, darot tos vienlaicīgi. Bravo Mārča.
Un, protams, Džeina – mūsu enerģijas dzinējs. Ja kāds bija saguris, viņa paziņoja: “Smaids, pozējiet vēlreiz!”
Mēs mīlam Džeinu, bet viņa liek trenēt sejas muskuļus vairāk nekā lidošana vēja brāzmā.
Meitenes lidoja, puiši sekoja pa zemi ar piekabi, un visi kopā – piedzīvojām vienu varen’ skaistu trako ceļojumu.
Dubļaina nosēšanās, nekas no tā nav redzams foto, vieni smaidi un kruķi.
Uzvaras un prieka deja uz groza pēc pirmā lidojuma.
Kuriozi, kas paliks atmiņā
Protams, bez piedzīvojumiem neiztika.
Andis, iespējams, testēja jaunu navigācijas sistēmu – iebrauca stalažās un noskrāpēja mašīnai visus sānus.
Helma, kura tolaik vēl pat nerāpoja, izkrita no ratiem uz asfalta.
Pēc tam bija asaras, smiekli un klusa pateicība liktenim, ka viss labi beidzās.
Kā teica Annika: “Helma izaugs un domās, ka šitā ir normāli.”
Un jā, viņai taisnība. Sapņot ir normāli. Sapņus piepildīt – arī.
Ceļš tiek noiets, un nāk nākamais.
Bet, kā mēs vienmēr sakām – tikai nenormālie to tiešām izdara.
Lidojums, kas noslēdz apli
Šis bija emocionāls un simbolisks noslēgums – atgriezties tur, kur viss sākās, tikai jau kā piloti ar savu komandu un ģimeni.
Tas nebija tikai festivāls – tas bija apliecinājums, ka viss, ko darām, ir bijis tā vērts.
Kad simtiem balonu pacēlās virs Chambley laukiem pēdējoreiz, mēs vienkārši stāvējām un smaidījām.
Jo šoreiz – mēs bijām daļa no debesīm, nevis skatītāji no malas.
Saullēkts virs Chambley.
Nākamajā stāstā pastāstīsim, kā ir dzīvot ar galvu mākoņos, bet kājām pie zemes. Jo, būsim godīgi, tā dzīve ir vislabākā. 🚀
