Cilvēki bieži mums prasa: “Kā jūs vispār nonācāt līdz tam, ka tagad lidojat ar gaisa baloniem?”
Un katru reizi, kad mēģinām atbildēt, saprotam – tas nav nekāds vienas rindkopas stāsts. Tas ir mazliet romantika, mazliet trakulība, mazliet spītība un daudz kafijas trijos naktī.
Bet sākās tas viss pavisam citādi, nekā varētu iedomāties.
Kad Daina pirmo reizi ieraudzīja gaisa balonu… un uzreiz tajā iekāpa
Daina. Viens no pirmajiem lidojumiem. Veļikije Luki, Krievija. 2016
2016. gads. Nevis Siguldas pļaviņa, ne Limbažu jumti, bet dziļi Krievijā – gaisa balonu sacensībās, kurās Daina attapās nejaušības vai dieva pirksta dēļ.
Nekad dzīvē nebija redzējusi balonu, bet tajā pašā dienā – jau grozā.
Hardcore starts: ātri lidojumi, straujas piezemēšanās, miglas piedzīvojumi, komandas ņemšanās ap tehniku… īsāk sakot – viss “pilnā komplektā”.
Dažas dienas vēlāk pievienojās Andis. Toreiz rozā brilles darbojās kā GPS, magnēts un nakts redzamības ierīce vienlaikus. Un tur tas viss sākās – nevis kā hobijs, bet kā jauna dzīve.
Daina un Andis. Pēc pāris dienām tur pat Veļikije Luki, Krievija. 2016
Liktenīgā pļaviņa
Gadu vēlāk mēs atradāmies pavisam citā vietā – Francijā, Chambley, lielākajā gaisa balonu festivālā Eiropā.
Visi lidoja, bet mēs palikām uz zemes. Kamols kaklā, asaras acīs un viena ļoti skaļa doma galvā: mēs arī būsim piloti.
Pļaviņa Francijā, netālu no Planet Air lidlauka, Chamley. 2017.
Sapņu augstā latiņa
No malas tas izklausījās pēc trakuma. Nav pilotu skolu, kur mācīties. Baloni maksā kā dzīvoklis. Covid pie durvīm.
Visi apstākļi rādīja – nē, tas nav iespējams. Bet mēs bijām spītīgi. Un, ja viens jau bija gatavs mest plinti krūmos, otrs paspēra soli uz priekšu un teica:
“Nu nē, tagad tieši ejam tālāk.”
Tā mēs kļuvām par pilotiem. Šķiet, šis bija kalnā kāpiens, bet patiesībā – tikai pirmais pakāpiens.
Jo pilots bez sava balona ir kā kurpnieks bez kurpēm. Ir profesija, bet nav instrumenta.
Kurp mūs aizveda šis ceļš?
Tad sākās nākamais sapnis. Mēs gribējām savu balonu. Savas piekabes. Savas komandas stāstus un pirmos pasažierus.
Gribējām būt ne tikai skatītāji festivālos, bet paši pacelties debesīs kā piloti.
Daina un Andis. Atpakaļ Chambley, Francijā. Šoreiz jau kā piloti. 2023
Un tagad?
Tagad, kad paceļam pasažierus debesīs virs Latvijas un Igaunijas, mums ir grūti noticēt, ka tas viss sākās ar nejaušību Krievijas sacensībās un vienu pļaviņu Francijā.
Sapņi mēdz šķist pārāk lieli vai neprātīgi. Bet izrādās – ja esi pietiekami spītīgs un humora pilns, debesīm patīk, ka tu uzdrīksties.
Un tā mēs turpinām – no viena stāsta pie nākamā. No viena sapņa pie otra.
Vai gribi zināt, kā mēs tikām pie sava pirmā balona un kāpēc lidojam arī Igaunijā?
Par to nākamajā bloga ierakstā. 🚀
