Cilvēki redz uniformu, krāsaino bumbuli, mierīgo balsi radiosakaru laikā, un to perfekto kadru, kur gaisa balons saulē slīd pāri miglainai pļavai.
Bet daudzi neredz, kas notiek pirms un pēc tās vienas neaprakstāmi skaistās stundas gaisā.
Lidojums ar gaisa balonu ir tikai redzamā virsotne. Aiz tās stāv stundas, dienas un nedēļas plānošanā, gatavošanās un, jā – nelielā haosā, ko mēs paši saucam par “organizētu brīvību”, un katrā haosā ir sava kārtība.
Lidojuma diena sākas tad, kad citi vēl sapņo.
Kas slēpjas aiz viena lidojuma
No malas izskatās – pilots pievelk degļa vārstu, liesma uzšaujas, balons paceļas un viss notiek tik viegli.
Patiesībā – tas viss sākas daudz agrāk.
Gāze jāpilda, piekabe jāpārkrāmē, diplomi jāsaraksta, šampītis jāsagādā, rācijas jāuzlādē, hēlijs un slāpeklis jāsameklē.
Pēc tam vēl meteo prognozes – nevis viena, bet visas un vienlaicīgi, lai satiktos ar realitāti kaut kur pa vidu visām prognozēm.
Tad sākas mūsu mīļākā spēle – atrodi piemērotāko pacelšanās vietu, kur nevienam netraucēt, bet arī nenoķert vēju, kas aizpūtīs uz Lietuvu.
Un, kad viss beidzot saskaņots, vēl jāatrod auklītes un šoferus arī bērniem, kamēr mēs lidojam. Parati jau zvans Avārijas Brigādei – omītei.
Mums mājās reizēm ir tik daudz loģistikas, ka šķiet – NASAi būtu vieglāk sagatavot startu.
Rīta romantika. Lidojuma priekšspēle.
Komanda uz zemes – īstie varoņi
Gaisa balons nevar aizlidot bez zemes komandas. Burtiski.
Kamēr mēs “mīļi un skaisti” peldam pa mākoņiem, viņi skrien pa pļavām, seko signālam, koordinē satikšanās punktus, uzmana satiksmi un – jā – reizēm meklē mūs pa laukiem.
Zemes komanda ir mūsu drošības tīkls, mūsu sirds un reizēm – arī nervu sistēma.
Kad nolaižamies, viņi tur ir pirmie, ar smaidu, ar šampanieti un reizēm arī ar traktoru, ja vieta bijusi… radoši izvēlēta.
Pilots redz debesis. Komanda – realitāti. Viens bez otra kā bez rokām.
Mīksta, radoša un pinķerīga piezemēšanās rapšu laukā.
Sarunas, kas sākas mēnešus pirms lidojuma
Ir vēl viena neredzamā daļa – cilvēciskā.
Mūsu pasažieru saraksts sākas ar e-pastu, bet bieži tas pārvēršas par veselu stāstu.
Ir reizes, kad līdz lidojumam esam apmainījušies simtiem ziņu.
Mēs zinām viņu bērnu vārdus, darbus, hobijus, dzīves plānus, pat mīļāko maiņas.
Un, kad beidzot tiekamies, tas ir kā atkalredzēšanās ar seniem draugiem – tikai šoreiz pirmā kopīgā rīta kafija jau tiek dzerta 1000 pēdas virs zemes.
Lidojums kļūst par sarunu ar skatu, ne tikai par ceļojumu.
No pirmajiem e-pastiem līdz pirmajai liesmai.
Kad viss beidzas – patiesībā viss tikai sākas
Kad balons nolaižas un pasažieri aizbrauc ar smaidu sejā, mēs vēl neesam beiguši darbu.
Sākas demontāža, tīrīšana, sakārtošana, transportēšana – un tad vēl administratīvā daļa: atskaites, atļaujas, tehniskie ieraksti.
Un tad nāk labākā daļa – fotogrāfijas, video, stāsti un to atdzīvināšana.
Tas ir mūsu “ķirsītis uz kūkas” brīdis. Jo tad mēs redzam – tas viss bija tā vērts.
Kad darbs beidzas, bet smaids paliek.
Kāpēc mēs to darām
Neviens neizvēlas kļūt par gaisa balona pilotu komforta vai naudas dēļ.
Tu izvēlies šo dzīvi tāpēc, ka debesīs var gūt mieru, kas uz zemes nav iespējams.
Katrs saullēkts, katra nosēšanās, katrs smaids no pasažieriem atgādina – mēs esam savā īstajā vietā.
Tāpēc, kad cilvēki saka: “Jums jau viegli, tikai pacelies un baudi skaistumus,”
mēs vienkārši pasmaidām. Jo mēs zinām – viss darbs, viss haoss, viss, kas paliek aiz kadra,
ir tas, kas padara katru lidojumu tik īpašu un tā vērtu.
Miers, kas rodas starp debesīm un zemi.
Un beigu beigās…
Lidošana iemāca pacietību.
Iemāca pieņemt, ka ne visu var kontrolēt, bet gandrīz visu var izbaudīt.
Tā māca pazemību – jo dabai vienmēr būs noteicoša loma šajā sadarbībā.
Un, pats galvenais, tā māca priecāties par ceļu, ne tikai galamērķi.
Jo katra reize, kad gaisa balons paceļas, mēs atkal un atkal saprotam – tas nekad nav tikai par lidošanu.
Tas ir par cilvēkiem, mirkļiem, par to, kas kļūst par daļu no mūsu dzīves.
Lidojums ir tikai sākums.
